Lai gan sociālie tīkli ir snieguši daudz ieguvumus, ļaujot mums viegli sazināties ar ģimenes locekļiem vai draugiem visā pasaulē, sociālie mediji ir nākuši par augstu cenu. Sociālie mediji negatīvi ietekmē mūsu dzīvi, jo izolācijas un globālā mēroga apvienojums ir izveidojis multikulturālisma sabiedrību bez dziļām saknēm tautas tradīcijās un piederības sajūtas, kas ir lēnām iznīcina mūsu kultūru. Sociālie mediji ir mums laupījuši uzticības un mierinājuma sajūtu, ko mēs ieguldām viens otrā, aizstājot emocionālu un fizisku atbalstu ar draudzības un intimitātes sintētisku versiju. Tie atņem mums spēju patstāvīgi domāt un sevi kontrolēt, tā vietā padarot mūs par lētticīgiem jaunāko “trendu” pakaļ skrējējiem. Mēs sekojam grupām un autoriem, kas publicē lētus, uzjautrinošus materiālus, nepiefiksējot ilgtermiņa sekas, kādas šīs publikācijas uz mums atstāj.
Ironiskā kārtā sociālie tīkli savā ziņā mūs trenē būt antisociāliem. Jaunieši mūsdienas bieži kļūst aizkaitināti, ja kāds viņam piezvana. Ir taču iespēja uzrakstīt īsziņu. Klātienes tikšanās tiek nomainītas ar tiešsaistes tērzēšanu. Liela sabiedrības daļa parastu komunikāciju ir pārveduši uz platformām kā Facebook, Twitter, Instagram.
Šīs platformas uz jauniešiem mūsdienās atstāj ar vien lielāku un liekāku iespaidu. Depresija pusaudžu vidū mūsdienās ir pavisam normāla un pieņemama diagnoze. Sociālo tiklu depresijas pamats ir dziļa nekontrolēta atkarība, pie kuras mēs kā sabiedrība esam visi vainojami.
Sociālie tīkli ir mazliet vairāk ka 10 gadus garš sociālais eksperiments, kas sevī ietver vairāk nekā divus miljardus cilvēku. Šo tīklu izstrādātāji ar dažādām metodēm ir pārkāpuši daudzas morāles un cilvēku privātās informācijas normas.
Kā sociālie tīkli var ietekmēt bērna/jaunieša ikdienu?
- Mainās uzvedība, dzīves vērtības, dzīvesveids, intereses, attieksme pret dažādām lietām un jautājumiem.
- Sociālie tīkli bieži ietekmē to, ko bērns/jaunietis ģērbs, ēdīs, dzers, ko pirks, par ko interesēsies, kādu mūziku klausīsies, ko skatīsies, ko lasīs, kā pavadīs brīvo laiku u.tml.
- Pārāk liela aizrautība ar sociālajiem tīkliem var novest pie atkarības, kas bērnam/jaunietim traucē, ne tikai pildīt ikdienas pienākumus – mācības, nodarbības, pulciņi, mājas darbi utt., bet arī veltīt pietiekami daudz laika miegam.
- Virtuālā vide bērnam/jaunietim var kļūt svarīgāka par reālo dzīvi un tur notiekošo – ģimene kļūst mazsvarīga, un bērns/jaunietis sāk izvairīties kontaktēties klātienē, jo pieradis visus jautājumus risināt virtuālajā vidē.
Šajā informatīvajā materiālā tiks apskatītas dažādas tēmas saistībā ar sociālajiem tīkliem un to ietekmi uz jauniešiem.
Jauniešu iecienītākie sociālie tīkli
Drossinternets.lv materiāli par Instagram:
1. https://drossinternets.lv/lv/materials/download/drosiba-instagram
2. https://drossinternets.lv/lv/materials/download/padomi-drosai-instagram-lietosanai
3. https://drossinternets.lv/lv/materials/download/ka-atpazit-viltus-kontu-instagram
Snapchat
Drossinternets.lv materiāli par Snapchat
1. https://drossinternets.lv/lv/materials/download/drosiba-snapchat
TikTok
Drossinternets.lv materiāli par TikTok
1. https://drossinternets.lv/lv/materials/download/drosiba-tiktok
Platformas Bērnu darbību ierobežošanai internetā
Samsung Kids aplikācija ļauj vecājiem ļoti viegli uzstādīt bērnam draudzīgu sistēmu kurā bērns ir pasargāts no viem riskiem.
Family Safety ir Microsoft izveidota sistēma kurā vecāks var kontrolēt savu bērnu ierīces, aktivitātes internetā, laika patēriņu pie ekrāna, maksājumus un pat redzēt bērna atrašanās vietu.
Algoritmiskā manipulācija
Sociālo tīklu algoritmi ir izveidoti tādā veidā, lai šo platformu lietotāji patērētu pēc iespējas vairāk laika šajās platformās. Video skatītāji tiek iepazīstināti ar terminu “Uzmanības ekonomika” kur platformas lietotāja laiks ir viss vērtīgākais resurss.
Šajā video Facebook izstrādātāji un inženieri dalās ar savu viedokli par šo platformu bīstamību.
Sociālo tīklu negatīvās ietekmes analīze
Materiālā ir parādīts kā sociālie tīkli ietekme bērnus un tīņus. Salīdzinājums ir veikts arī pa dzimumiem un redzultāti ir biedējoši.
Datu drošība sociālajos tīklos
Video materiālā ir parādītas dažādas platformas, kas ievāc datus par tās lietotājiem. Tiek parādīts kādu informāciju, piemēram, Facebook ir ievācis par saviem lietotājiem. Ir arī izskaidrots, ka informācijas zagšāna no šīm platformām ir iespējama, un jebkurš, kas zin ko dara, to var izdarīt.
1. http://www.google.com/settings/ads/
2. https://maps.google.com/locationhistory
3. https://www.google.com/history/
4. https://www.google.com/settings/dashboard
5. https://security.google.com/settings/security/permissions